,,Ai, zaķīti, garausīti, ka es tevi sen gaidīju…”

Tuvojas pavasaris, sniegs nokūst, parādās pirmie asni un zaļa zāle, un ļaudis prieku par Lieldienu tuvošanos izrāda ar rotāšanu un gavilēšanu. Nozīmīgākie Lieldienu priekšdarbi ir apģērba gatavošana, lai varētu greznoties, ēdienu gatavošana. Viduslaikos iecienīta ir olu krāsošana. Svarīgs priekšdarbs ir šūpoļu kāršana – cērt ozola vai oša kārtis, izvēlas šūpoļu vietu, par labāko uzskatot augsta kalna galu, kur tas iekar starp diviem kokiem. Lieldienu izdarības sākas ar rīta ausmu, kad pats Dievs, saulei lecot, apstaigā laukus, ceļas ļaudis un steidzas mazgāties tekošā ūdenī, jo Lieldienu rītā ūdenim piemīt sevišķs dziedniecisks spēks. Tos, kuri vēl guļ, per ar pūpolu zariem, tas veicina modrību un veselību.

Pie ,,Pasaciņas’’ audzēkņiem atnāca Lieldienu zaķis, kurš iepazīstināja bērnus ar Lieldienu tradīcijām. Bērni komandās ripināja olas, trenējas nest olas koka karotē, dziedāja Lieldienu dziesmas, piedalījās  Lieldienu rotaļās. Nobeigumā Zaķītis piedāvāja bērniem apmeklēt svētku darbnīcu. Visiem bija radošs darbiņš, ar dažādu krāsojamo materiālu palīdzību bērni izrotāja  iestādes svētku zāli.

Lai ģimeniski un  pavasara prieka piepildīti svētki!

 

Informāciju sagatavoja: p.i.skolotāja A.Mače